Cilvēku vērošana sevī ietver sajūtas, kas rodas, uztverot apkārtējo ļaužu dzīves ritmu un skaistumu. Tā ir vienreizēja! Vērojot citus var ieraudzīt visai amizantas situācijas, par kurām gardi pasmieties, sevišķi vietās, kurās satopami dažādi dīvaiņi. Daži vērotāji dara to radošuma dēļ – izmantojot tikai īsos brīžus, kuros redzi cilvēku, mēģināt iztēloties, kāds ir viņa stāsts, ar ko viņš nodarbojas, kā arī pieņemot jautrību, ko šis hobijs, savā ziņā amatieru sociālais pētījums, var dot.

Cilvēku vērotāji pievērš uzmanību tam, kā ļaudis sarunājas, savstarpējām attiecībām, ķermeņa valodai, aktivitātēm, reizēm arī klausās sarunas. Te var izmantot arī citas maņas, piemēram, minēt, kādas smaržas vai pēcskūšanās losjonu garāmgājējs lieto. Lūk, daži padomi, kas cilvēku vērošanas mākslu iemācīs izbaudīt arī tevi.

  1. Nosaki savus kritērijus, lai saprastu, kāpēc vēlies vērot cilvēkus. Tev var būt n-tie iemesli to darīt, bet galvenajam vajadzētu būt tieksmei novērot, kā cilvēki dzīvo un izturās dažādos apstākļos. Šī nodarbe nav paredzēta, lai justos pārāks vai nosodītu citus, tieši pretēji – tu būsi nenosodošs vērotājs, kurš vēlas celt gaismā cilvēku stāstus par mīlestību un līdzjūtību. Daži iemesli to darīt:
  • Tas ir relaksējoši un baudāmi – redzēt, kā citi izklaidējas, sapucējas vai dodas savās ikdienas gaitās var būt patiesi baudāmi un atslābinoši, jo to vari darīt, sēžot saules gaismā uz parka soliņa vai ielas kafejnīcā. Cilvēki ir fascinējoši, tādēļ šis iemesls neprasa vairāk paskaidrojumus.
  • Tas palīdz nosist laiku, ja tev kāds jāgaida vai, ja atrodies kompānijā, kura tevi garlaiko, bet nevari aiziet.
  • Tas atjauno iespēju sajust brīnumu. Bērni ir slaveni ar savu spēju vērot cilvēkus, un atkal to izmēģinot, tu vari atgūt iespēju kaut uz mirkli sajust šo brīnumu.
  • Tas ir informatīvi. Ja tu raksti grāmatu vai veido varoņus lugai, cilvēku vērošana var būt ekselents veids, kā izveidot varoņu stilu un rakstura iezīmes. Piedevām, ja esi aktieris, tad vērojot cilvēkus vari atvērt logu uz citu gaitu, stāju, runas veidu un savstarpēju sadarbību dabiskā vidē. Tā ir arī lieliska iespēja pārbaudīt savas zināšanas vai iemācīties ko jaunu par ķermeņa valodu.
  • Tas ir lielisks mākslasdarbu vai fotogrāfiju avots. Ja esi mākslinieks vai fotogrāfs, tad cilvēki, pašiem to nezinot, var kļūt par lieliskiem modeļiem.
  • Tas ir iedvesmojoši. Cilvēku vērošana var tevi iedvesmot uzrakstīt simfoniju, scenāriju vai bloga ierakstu.
  • Tā ir veselīgāka un interesantāka alternatīva cilvēku izsekošanai Facebook vai Instagram.
  1. Praktizē dabisku novērošanu nevis uzbāzīgu ziņkāri. Dabiska novērošana nozīmē subjektu vērošanu to dabiskajā vidē. Tas nozīmē, ka tev jābūt neuzbāzīgam, nemanāmam un tu nedrīksti iejaukties. Līdz ko tu pārkāpsi kādu no šīm lietām un notiks savstarpēja iedarbība, tu būsi lauzis burvju loku, un tā vairs nebūs cilvēku vērošana.
  • Dažas vietas ir piemērotākas cilvēku vērošanai nekā citas. Jebkura lielpilsēta tam ir ideāli piemērota, jo cilvēki apzinās, ka tiks ievēroti un cenšas parādīt pasaulei savu stila un modes izjūtu, radot perfektus apstākļus šim hobijam. Mazas un lauku pilsētas tam būs mazāk piemērotas, ja vien nedarīsi to ļoti uzmanīgi un nepievērsīsi sev uzmanību.
  • Atšķirīgas novērošanas metodes labāk tiks pieņemtas atšķirgās vietās. Piemēram, ja fotografēsi cilvēkus Rīgas centrā, neviens to pat nepamanīs, bet, ja darīsi to mazas pilsētiņas galvenajā ielā, tad visi uz tevi aizdomīgi skatīsies. Zini, kur uzņemt bildes ar cilvēkiem būs labi, kur par to tiks sarauktas pieres, un nepārkāp šo robežu. Ja kāds ievēro, ka esi viņu nofotografējis un izrāda pretenzijas, cieni viņu un izdzēs attēlu, tu taču nevēlies radīt kādam sliktas sajūtas.
  1. Izvēlies savu lokācijas vietu. Pārbaudīta vērtība ir vieta kafejnīcā pie loga. Šī ir klasiska pozīcija, kur jutīsies labi arī tad, kad ārā būs auksts un lietains laiks. Tikai atrodi sev lielu, tīru logu, pa kuru lūkoties ārā uz dzīvības pilno ielu. Ir arī ne mazums citu opciju:
  • Lielveikala augstāko stāvu balkoni.
  • Parkā zem koka netālu no vietas, kur parasti pulcējas vietējie un tūristi.
  • Pie publiskā baseina vai pludmalē, kā arī ballītēs un reivos (ir interesanti skatīties, ka mainās cilvēki, pasākumam attīstoties).
  • Skatīties, ka cilvēki ierodas un atstāj kino, teātri, daktera ofisu utt.
  • Krogi, bāri u.c.
  • Tematiskie parki, zoodārzi, akvāriji un citas vietas, kur kādā brīdī vēlēsies apsēsties un atpūsties.
  • Suņu izstādes. Vietās, kur socializējas suņi, to pašu dara arī viņu saimnieki.
  • Veikali, ieskaitot saimniecības preču un grāmatu veikalus.
  • Mākslas galerijas un muzeji. Vērot cilvēkus, kas jau kaut ko vēro, var būt ļoti aizraujoši, it sevišķi, ja viņi apspriež aplūkojamo objektu vai izsaka savus minējumus par to, ko mākslinieks ar savu darbu vēlējies pateikt.
  • Neaizmirsti sabiedrisko transportu. Tā ir galvenā cilvēku vērošanas vieta, no kuras nevar aizmukt.
  1. Esi neuzkrītošs. Ir ļoti svarīgi piemesties vietā, kur tu neizskatīsies aizdomīgi. Tas nozīmē – tev jārada iespaids, ka ar kaut ko jau esi aizņemts nevis vienkārši blenz uz cilvēkiem:
  • Tēlo, ka lasi, raksti vai dari ko citu.
  • Uzēd kaut ko vai padzer tēju vai kafiju, kamēr vēro apkārtējos.
  • Uzvelc saulesbrilles, lai nevar saprast, uz kurieni skaties.
  1. Izvēlies cilvēku uz ielas vai tuvākajā apkārtnē. Atrodi kādu, kurš piesaista tavu uzmanību un nenozudīs no apvāršņa, pirms būsi paguvis kārtīgi viņu novērot. Kamēr vēro, iztēlojies, kāds cilvēks viņš varētu būt:
  • Uzdod sev jautājumus par katru, ko izvēlies: Kādēļ viņi ir šeit? Vai viņi ir laimīgi? Nervozi? Aizkaitināti? Kāpēc? Ko veids, kā viņi sevi iztur, vēsta par viņiem? Kādā veidā viņi runā? Vai šīs lietas sakrīt?
  • Paskaties uz viņu apģērbu. Ko par cilvēkiem var spriest pēc viņu drēbēm? Vai viņi ir bagāti vai nē? Vai viņi ir stilīgi vai arī no modes neko nesaprot? Vai viņi ir apģērbušies atbilstoši laikapstākļiem vai nē? Vai viņi pieder kādai popkultūrai vai subkultūrai?
  • Ko var spriest pēc cilvēka stila un manierēm? Ko viņš cenšas panākt, kādi ir politiskie uzskati vai darba vieta?
  • Atrodi dubultniekus. Tas nozīmē – mēģini atrast cilvēkus, kuri izskatās kā kāds, ko tu pazīsti, vai līdzinās kādai slavenībai. Kas to zina, varbūt kādu patiešām ieraudzīsi!
  • Vai tu kādu atpazīsti? Kamēr laiks rit uz priekšu, garāmgājēji varētu būt tavs bijušais mīļākais, priekšnieks, skolotājs vai klasesbiedrs. Esi modrs!
  1. Cilvēku vērošana ar draugu. Vērot ļaudis kopā ar draugu, kurš noskaņojies tam, ir divtik jautri un aizraujoši. Uzdodiet viens otram augstāk minētos jautājumus. Jūs variet apstrīdēt viens otra uzskatus, līdz nonāksiet līdz slēdzienam, kurš apmierinās abus. Iespēja dalīties savās domās par svešiniekiem var būt gan jautra, gan arī kļūt par rituālu, kurš stiprina jūsu draudzību.
  2. Iemūžini augstāk minētās domas par personu. Šis solis nav obligāts un dažiem var šķist kā nevajadzīgs mājas darbs. Kaut arī, ja esi nolēmis nodarboties ar cilvēku vērošanu regulāri, tev varētu patikt pierakstīt savas domas par novērotajiem. Ja esi rakstnieks (arī blogeris) vai mākslinieks, uz šiem novērojumiem vari balstīt savu iedvesmu darbam.
  • Ņem līdzi piezīmju grāmatiņu un pildspalvu tajās dienās, kad dosies novērot. Izveido speciālu grāmatiņu tieši šim mērķim, tādējādi padarot to par īpašu ceremoniju. Pieraksti detaļas, ko redzi un dzirdi, par katru cilvēku, ja vari uzskicē viņu stāju. Tas padarīs procesu interesantāku un tev būs objekti, ko saglabāt gadiem ilgi.
  • Novērotos cilvēkus uztver kā potenciālu varoņu krājumu grāmatai, ko vēlies uzrakstīt, un piefiksē katru manieri.
  • Izej kādus mākslas vai zīmēšanas kursus, ja vēlies iemūžināt redzēto neuzbāzīgi, bez kameras.
  1. Skaties ar labiem nolūkiem. Tu negribi, lai citi domā, ka esi glūniķis vai pārlieku ziņkārīgs, tādēļ novērtē citu vajadzību pēc telpas un privātuma, kā arī vienmēr izturies ar cieņu. Visticamāk, arī tu šad un tad esi novērošanas objekts, iespējams, arī tad, kad pats nodarbojies ar savu aizraušanos.
  2. Kā rīkoties, ja novērojamais ievēro tevi? Dažreiz tu tiksi pieķerts, un cilvēks domās, ka esi lūriķis. Ir vairāki veidi, kā reaģēt:
  • Vienkārši pasmaidi, parausti plecus un novērsies.
  • Uzsāc sarunu, ja atrodaties pietiekami tuvu, un pastāsti, kas tik skaists vai piesaitošs tev viņos likās, ka turpināji skatīties.
  • Ja esi nobijies vai nokaunējies, noliec galvu uz leju un neskaties, līdz tavs objekts ir aizgājis.
  • Ja situācija kļuvusi neērta, vari aizgriezties vai piecelties un aiziet.